Tradicionālie priekšvēstneši pēc kaimiņu aptaujāšanas un esošās pieredzes ir šādi:
- krītas ūdens kvalitāte parādoties vairāk organiskiem piemaisījumiem, parādoties smakai un liela mangāna koncentrācija ūdens analīzēs.
- filtros parādās smilts
- pie lielāka patēriņa parādās gaiss un spice akā sāk burbuļot.
Problēmas ar ūdens daudzumu parādījās pagājušā gada rudenī, bet martā pienāca kritiskais mirklis, līdz ar nav uzreiz jāskrien zvanīt speciālistiem.
Nelielai atkāpei, ūdens spice ir zemē iedzīta vai ieskalota caurule, kuru pielieto ūdens ieguvei smilts gruntīs. Lielais pluss ir tāds, ka spici salīdzinoši ātri un lēti (vidēji ap 300 EUR, bet tas ir individuāli) var ierīkot. Diemžēl ir arī savi mīnusi - šāda ekstra pieejama tikai Pierīgā un vietās ar smilšainu grunti. Spices mēdz aizsērēt un tad jāveido jaunas, turklāt tas nav paredzami - tas var notikt pēc gada vai 10 gadiem.
Dažkārt ir iesakņojies mīts, ka jo dziļāks urbums, jo labāka ūdens kvalitāte, kas neatbilst patiesībai. Konkrēti mana spice tikai izurbta 12 m dziļumā, kad tika iegūta maksimāli labākā ūdens kvalitāte. Tā kā grunts sastāv no dažādiem slāņiem, it sevišķi, blakus purviem, ezeriem, līdz ar to mēdz būt ar dažādu ģeoloģisko saturu un arī ūdens kvalitāte var ļoti būtiski atšķirties, tāpēc diezgan precīzi jānosaka dziļums.
Pašreiz eksistē divu veidu ierīkošanas veidi - vecais un tradicionālais - ar dzīšanu iedzīt metāla cauruli un ar sūkšanas metodi pārbaudīt, kamēr parādīsies ūdens. Vecā spice šādi arī tika izveidota. Lielākais šādas metodes mīnuss ir tāds, ka ļoti ilgs laiks jāpavada, lai šādu spici izveidotu, turklāt grūti pārbaudīt, kāda ir konkrētā dziļuma ūdens kvalitāte.
Jaunā metode ir izmantojot skalošanas metodi. Tiek ieurbta metāla caurule 10cm diametrā un ar smilts skalošanu lēnām tiek laista lejup (analoģiski kā aku grodus). Caurulē ievieto 2 caurules - ar vienu zem spiediena laiž ūdeni - caur otru nāk laukā izskalotais materiāls (pārsvarā smilts un ūdens). Tādējādi var nofiksēt, kādā dziļumā parādās normālas kvalitātes ūdens. Pēc tam ievieto plastmasas cauruli ar filtru galā, ieber smiltis, lai nofiksētu cauruli, un velk ārā palīgcaurules. Viss process no sākuma līdz beigām aizņēma aptuveni 3 stundas.
Jaunais ūdens vēl nav vests uz analīzēm, bet kvalitāte ir būtiski uzlabojusies un ūdens ir pilnīgi dzidrs bez organiskām dzeltenīgām nogulsnēm. Iepriekš traukā ieliets ūdens bija acīmredzami dzeltenīgs (purva tuvums), bet lietojams uzturā. Kaļķa daudzums (spriežot pēc nogulsnēm dušā) ir samazinājies, bet nav pazudis. Kūdras smaka siltajam ūdenim arī ir pazudusi. Kādas divas nedēļas ūdenim bija tāda kaļķaina piegarša, bet tā ar laiku pazuda.
Ja parādās pirmās pazīmes problēmām ar spici, ieteiktu to labot, kad ārā nav aiz loga mīnus 20 grādi, jo spici nevar ierīkot lielā salā. Arī ieteicams negaidīt, kad pavisam izbeigsies ūdens, jo pretējā gadījumā var nobeigt ūdens sūkni, kā arī būs problēmas ar jaunās spices izveidi, jo skalošanai vajag ūdeni.
Tā izskatījās vecā spice:
Un lūk jaunā spice :)
