Temperatūras monitoringa izveide #3

Tātad pagājis kāds laiciņš un nebiju kustinājis Raspberry. Viss projekts zināmā mērā iestrēga, kad nezināmu iemeslu dēļ nomira USB habs, kas baroja mazo datoriņu, līdz ar to vajadzēja laiku, lai visu to būšanu reanimētu un saprastu, kas bija nomiris. Ļoti paveicās, ka tikai nojuka tīkla iestatījumi un Raspberry pašam nekas nebija noticis. Katrā gadījumā ar Raspberry iesaku visu 20 reizes pārbaudīt un tad slēgt iekšā.

Globāli ņemot, nekas īsti nav pavirzījies uz priekšu, bet visā visumā ir kaut kāds progress.

Pirms dažām nedēļām atnāca komplekts ar bezvadu sensoriem, relejiem, kas paredzēti kuri paredzēti automātikas vadībai. Iedvesmojos no viena boot.lv biedra, pasūtot loriņus no, teiksim tā, pārbaudīta saita CISECO tepat Eiropā, jo mūsdienās vienmēr pastāv risks uzdurties uz vietnes, kur var prece arī neatnākt vai arī nākt bezgalīgi ilgi. Neteikšu, ka aksesuāru skaits priekš Raspberry būtu ārkārtīgi liels, bet visu pagaidām vajadzīgo salasīju. Tāds apmēram izskatījās pasūtīto detaļu saraksts.

Kā vienmēr, ir ārkārtīgs prieks saņemt paciņu, kas adresēta tieši tev un izpakot to. Brīžam pat nav svarīgi, kas tur atsūtīts :)

Kā jau visos šajos elektronikas veikalos, visas gatavās shēmas pašam arī jāsalodē, izņemot gatavos moduļus, bet tur jau cena uzreiz vairākas reizes augstāka. Bet nu dažkārt lodēšana ir kā izklaide, kas labi relaksē. Var jau visus tos relejus pirkt atsevišķi, likt uz plates, bet man bija šausmīgs slinkums to darīt, ja var nopirkt gatavas sagataves, ar gatavām detaļām, ko likt virsū. Vismaz garantēti darbosies un nebūs drausmīga vadu čupa, ja pats neveido plates maketu. 

Vispirms tika salodēti releju vadība, kurus plānots vēlāk pieslēgt, bet vispirms jāuzraksta programma, kas tos kustinās.

Vienkārši skaisti :)

Un te gatavie releju bloki, kas paredzēti vadībai uz3V.

Pēc tam salikts kopā viens bezvadu temperatūras sensors, kuru paredzēts turēt vannas istabā, lai siltās grīdas regulētu. Tā kā viņš bija pietiekami dārgs, līdz ar to pagaidām tikai nopirkts tikai viens. Vismaz testiem un citām darbībām pagaidām pietiks ar šo. 

Lielāko daļu no darbiem sastādīja papildplates izveide priekš Raspberry PI, lai varētu atbrīvoties no maketplates uz kaut ko stabilāku. Tur arī salodēju 4 kontaktus vadu temperatūras sensoriem DS18B20, vietu bezvadu XRF RS232  platei, kā arī atstāta vieta releju vadībai. 

Pie reizes arī sensoru izvadus pārliku uz ērtākiem un smukākiem kontaktiem. Šim nolūkam izmantoju CD audio kabeļus, kas no veciem datoriem palikušies lielā skaitā. Mīnuss gan ir tāds, ka nedrīkst sajaukt polaritāti, bet pēc pēdējā Lemona veikala apmeklējuma, kas sakrita ar pusdienas laiku ar to izrietošo ļoti garo rindu pie kases, izlēmu iztikt ar pieejamiem līdzekļiem. 

Saliekot kopā arī viss kļuva smukāks. Nomirušā barošanas bloka vietā izvilku vecu 200W PC AT barošanas bloku, kurš nodrošina nepieciešamo >1500mA strāvu, kamēr netiks vietā iegādāts atbilstošs aparāts. 

Nākamie soļi būs šādi:

- bezvadu temperatūras sensora iedarbināšana un aplikācijas uzlabošana

- web lapas uzlabošana, lai varētu nodrošināt iekārtu vadību.

- releju iedarbināšana

Par auto gāzes iekārtu

Pagājušā gadā secināju, ļoti daudz naudas aiziet par degvielu un benzīna V6 2.6L dzinējs ar vidējiem 40-50km dienā tomēr apēd daudz zupas iztukšojot maciņa saturu. Līdz ar to nolēmu uzstādīt gāzes iekārtu. To paveica speciālisti no LPGPower. Kopumā gan viss negāja gluži kā pa sviestu, bija neliels misēklis ar cipariem un nācās divas reizes atgriezties servisā, lai vienreiz pieregulētu gāzes iekārtu un otro reizi salabotu uzstādīšanas gļuku. Bet speciālisti kompetenti ar visām problēmām ātri tika galā. Kopumā uzstādīšana izmaksāja 540Ls (daudz euro). Neiedziļināšos tehniskās niansēs, bet ir uzstādītas Barracuda sprauslas, kas tika rekomendēts kā labs variants un komplekts nebija pats lētākais, lai pēc iespējas mazāk rastos problēmas. Ja būtu 4-cilindru motors, tad cena ietu par kādu simtu uz leju.

Bet nu tagad jau vairāk kā mēnesi darbojas sistēma kā tai vajadzētu. Kā jau bija gaidāms, degviela, kas nav autiņam dzimtā, ne īpaši patīk dzinējam. Arī paši merši diezgan niķīgi un ar elektroniku visādi brīnumi lien laukā.

Pati vadība vienkārša - pie stūres ir indikators, kas rāda aptuvenu rādījumu, cik daudz gāzes atlicis bākā. Bet nu tas rādījums ir ļoti aptuvens un kļūdās pat virs 30%. Jo lielāks sals, jo lielāks mežs.

Pa vidu ir maģiska podziņa, ar kuru var pārslēgties atpakaļ uz benzīnu, ja ir kādas problēmas ar gāzes iekārtu.

Rezerves riteni tagad aizņem 54L balons. Principā nedaudz biežāk nākas braukt pildīties - vidēji nedēļā reizi, jeb vienu reizi vairāk nekā parasti benzīnu.

Gāzes ievadu ierīkoja blakus bākai zem vāciņa. Vismaz labums, ka vieta nav ar sāli un dubļiem notašķīta un nav vajadzības vilkt ārā cimdus, lai uzpildītu gāzi, kā to dara citi, kuriem ierīkots buferī.

Kā neērtība šādam variantam ir šādas pārejas uzskrūvēšana un noskrūvēšana. Noskrūvējot izplūstot nedaudz gāzei šī pāreja pamatīgi atdziest un ziemā vēlams cimdus izmantot. 

Šādi tas izskatās zem motora pārsega. Salīdzinoši kompakti nekā dažām citām automašīnām. Visa pārējā būšana ir zem pie motora, kas nomaskēta zem plastmasas, kas nosedz motoru.

-------

Ir pagājis kāds laiciņš, kad nācies pabraukāt ar gāzi. Visā visumā esmu apmierināts ar rezultātu, bet bet ir lietas, ko varētu arī uzlabot. Galvenais pluss tas, ka degvielas izmaksas gandrīz uz pusi samazinājās. Uzskatāmībai te ir skaitļu tabuliņa gan patēriņā, gan litros sākot no š.g. augusta, kad sāku veikt pilnu uzskaiti ne tikai pierakstot summas, bet arī kilometrus un litrus.


Principā tabuliņā var redzēt, ka no vidējā rādītāja 180 EUR mēnesī par degvielu rādītājs saruka uz 80-100 EUR. Bet nu šajā ziemā bez 20-30L benzīna neiztikt tā vidēji 2-4 reizes dienā darbinot autiņu. Izskatās, ka šāda tendence būs arī turpmāk.



Ir gan daži mīnusi, kas mazāk ir izskanējuši:

1. Pārslēdzoties no benzīna uz gāzi, joprojām jūtama smirdoņa un jo lielāks sals, jo šī smirdoņa izteiktāka. Kad plusos, tad gandrīz nemaz nejūt vai ļoti minimāli. Acīmredzot kaut kas arī cauruļu savilcējiem nav kārtībā. Nesen runāju ar fāteru, kas brauca no Polijas ar busiņu uz gāzes un tam dīvainā kārtā smirdoņa parādījās salonā, kad nāk tukšs balons. Palasot atsauksmes, ir cilvēki, kam izdevies šo problēmu atrisināt, hermetizējuši ar silikonu vai kā savādāk tos uzlabojuši. Tāds iespaids, ka labi savilcēji vienkārši nav vai arī tie nav pieejami, jo problēma ļoti daudziem.
2. Jo lielāks sals, jo ilgāk jāsilda mašīna vai arī jānobrauc kādi 5-7km, kad motors uzsilst. Ar nesildītu autiņu uz braucot pie -15- -20 var just, ka galīgi zūd jauda. Vienubrīd nācās pat pārslēgties uz benzīnu, jo vairāk pa 70km/h nevarēja izspiest. Kad sals pazuda, arī problēmas pazuda. Es pieļauju, ka daļēji pie vainas elektronika, jo citi brīnumi izlīda (piemēram, pagriezieni pazuda).
3. Gāzes balona apjoma indikators rāda ļoti aptuvenu rādījumu un jāpaļaujas tikai uz nobrauktajiem km. Pie lieliem mīnusiem gāzes iekārta paziņoja, ja balons ir tukšs, bet pildot secini, ka knapi puse ir iztērēta.
4. Gāzes automāti mēdz gļukot un nevar braukt ar pēdējo litru bākā.
5. Gāzes uzpilde mēdz būt ilga un pēdējie 2-3 litri pildās nāvīgi ilgi un var nākties salt pie tanka līdz 10 minūtēm. Pildoties pie automāta, šis process diezgan vienkāršs.

Pieminētie mīnusi ir subjektīvi un citam autiņam var nebūt vispār.