Valsts iestāžu atrautība no realitātes IT jomā

Tātad izdomāju uzrakstīt par kaut ko citu - mūsu valsts ierēdņiem un kopējo attieksmi. Protams, ka daudzi redzējuši raidījumu "Valstī viss ir kārtībā", kur parodētā veidā atveido dažādas nebūšanas.

Nesen saskāros ar vienu valsts iepirkumu konkursu diezgan palielas IT sistēmas uzturēšanai un tālākai izstrādei. Neminēšu, kas tā par sistēmu un kam tā domāta, bet budžets ir sešciparu skaitlis. Izlasot nolikumu, sajūtas ir divējādas.

No vienas puses gari un plaši aprakstīts, kādas prasības nepieciešamas pretendentiem, kādi dokumenti jāiesniedz un pārējais ūdens. No otras puses lielākā daļa prasību ir juridisks sviests, kuru sastādījis cilvēks, kam no IT jomas galīgi nav sajēgas. It kā sākums daudzsološs - aprakstīta vēlamā komanda, lai varētu veiksmīgi projektu ieviest:

Pretendents nodrošina, ka līguma izpildes grupā tiek nodarbināti vismaz šādi Pretendenta darbinieki:

Projekta vadītājs (informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs);

Izstrādes koordinators;

Sistēmanalītiķis;

Programmētāji (vismaz divi cilvēki);

Testētājs (informācijas sistēmu testētājs);

Klientu konsultants;

Dokumentētājs (tehniskais sekretārs);

Bet tālākais jau ir kādas ierēdņu bezzobainības fantāzijas auglis vai arī pieskaņots kādam konkrētam IT kantorim. Vislielākais murgs šajā visā ir tas, ka speciālistu kvalitātes mērs ir iegūtā izglītība.  Kopš kura laika par programmistu, testētāju, dokumentētāju var strādāt cilvēks ar bakalaura grādu datorzinātnēs? Ierēdņi nav dzirdējuši par pārkvalificēšanos? Jebkurš, kurš ieguvis bakalauru automatizācijā, elektronikā vai jebkurā citā tehniskā jomā, varēs izpildīt minētās prasības. Mums tik daudz to kvalificēto speciālistu, ka jābūt šādam fitram?

   Pretendents nodrošina šādus speciālistus pakalpojuma sniegšanai:

              Projekta vadītājs (informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs), kurš atbilst šādām prasībām:

       bakalaura grāds datorzinātnēs, ekonomikā vai vadībzinībās;

       pieredze kā projekta vadītājam vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.

     Izstrādes koordinators, kurš atbilst šādām prasībām:

      bakalaura grāds datorzinātnēs;

    pieredze kā izstrādes koordinatoram vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.

     Sistēmanalītiķis, kurš atbilst šādām prasībām:

        bakalaura grāds datorzinātnēs;

        pieredze kā sistēmu analītiķim vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos  projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.

  Programmētāji (vismaz divi), kuri atbilst šādām prasībām:

        bakalaura grāds datorzinātnēs;

        ar programmētāja pieredzi vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos  projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.

            Testētājs (informācijas sistēmu testētājs), kurš atbilst šādām prasībām:

        augstākā izglītība un starptautiski atzīts testēšanas sertifikāts ISTQB vai līdzvērtīgs;

     pieredze kā testētājam vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.

              Klientu konsultants, kurš atbilst šādām prasībām:

        bakalaura grāds datorzinātnēs;

       pieredze kā klientu konsultantam vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.

            Dokumentētājs (tehniskais sekretārs), kurš atbilst šādām prasībām:

        bakalaura grāds datorzinātnēs;

        pieredze kā sistēmas vai lietotāja dokumentācijas izstrādātājam vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.

Dīvainākais ir tas, ka saskaroties ar privāto sektoru - gan vietējo, gan ārvalstu, nekad un nekur neesmu dzirdējis prasības pēc speciālistu izglītību. Ir bijušas reizes, ka speciālistiem jābūt atbilstošiem sertifikātiem, lai varētu izpildīt konkrētas prasības vai arī jābūt konkrētai pieredzei X gadu garumā konkrētā jomā. Laikam jau valsts ierēdņi nezina, ka dažādus sertifikātus var iegūt arī ar vidējo izglītību.

Absurds ir tas, ka zem minētiem kritērijiem palien iesācējs, kas pabeidzis bakalauru dažus mēnešus aptaustījis (lasīt: uzrakstījis 3 rindiņas koda) dažus lielus projektus un uzskatāms par pietiekamu speciālistu, lai varētu startēt lielbudžeta projektos. Tur taču nav minēts, ka IT jomā jābūt 3 vai 5 gadus pieredzei. Nez kāpēc prasība pēc vecākiem programmētājiem, sistēmas arhitektiem un citām tiešām nozīmīgām lomām projektā kaut kur palikusi aiz borta.

Vēl dažas interesantas prasības no nolikuma. Kas tie pa cipariem un kāda pirksta izzīsti? Kāpēc citur var piedalīties konkursos firmas, kas iepriekšējā nedēļā izceptas kaut kur ofšorvalstī ar filiāli Latvijā, bet te vajag kantori ar konkrētu apgrozījuma ciparu? Arī projekta finansējums kā mēraukla pieredzei ir neobjektīvs. Acīmredzot šī nolikuma sastādītāji nav redzējuši uzpūstus projektus ar uzpūstiem cipariem, "otkatiem".

   Pretendenta finanšu apgrozījums par trim iepriekšējiem finanšu gadiem, skaitot kopā, ir vismaz EUR 560 000,00 (pieci simti sešdesmit tūkstoši eiro un 00 centi), ieskaitot PVN. Pretendentiem, kuru darbības ilgums ir īsāks par trīs finanšu gadiem, apgrozījumam darbības periodā ir jābūt vismaz EUR 560 000,00 ieskaitot PVN.

   Pretendentam ir pieredze vismaz divu līdzvērtīgu projektu realizācijā (par līdzvērtīgiem projektiem uzskatāmi projekti, kuros projekta kopējais finanšu apjoms pārsniedz EUR 200 000 (bez PVN) un, kuros ir veikta Izpildu lietu reģistram līdzvērtīga apjoma, tīmekļa programmatūras, papildinājumu izstrāde un uzturēšana, izmantojot Microsoft SQL vai citas līdzvērtīgas datu bāzes).

Un te pati galvenā prasība pretendentam, kas noformulēta vienā teikumā. Nu ļoti izsmeļoši, tikai nekādā kontekstā ar n-tajiem speciālistiem, budžetiem, pieredzi :)

Pretendentam ir pieredze informācijas sistēmu izstrādē.

Vēl interesantāka ir darbinieku izvēle valsts struktūrās un atalgojums. Kaut kur pirms dažiem gadiem mainīju darba vietu un vienā zināmā portālā kāds ierēdnis reklamējās ar darba piedāvājumu. Kā vienmēr, algas cipars netika minēts, lai, kā sacīt jāsaka, nebūtu jābojā gaiss ar nelabām diskusijām. Tur vajadzēja .NET programmistu ar obligātu prasību pēc augstākās izglītības un vairāku gadu pieredzi dažādās tehnoloģijās.  Kā papildprasība bija pieredze dažādas dokumentācijas rakstīšanā. Man žoklis atkārās, ka par šo darbu tika solīts 350-400 Ls uz rokas pēc nodokļu nomaksas. Protams, neko neteicu un no šī piedāvājuma atteicos, jo privātā kantorī strādājot par konsultantu IT kantorī var saņemt tik pat un vēl vairāk, kur izaugsmes iespējas bija daudz lielākas. Jāpiezīmē, ka normāls programmists saņem vismaz 700 Ls jeb 1000 EUR pēc nodokļu nomaksas, līdz ar to es nepazīstu nevienu, kas vēlētos šādu darbu darīt par tādu neadekvātu samaksu. Neredzu arī pa ielu staigājam programmistus bezdarbniekus, kas sūdzētos par darba trūkumu.

No vienas puses loģiski, ka par zemu samaksu valsts iestādēs neviens neraujas stādāt, bet uzstādīt kaut kādās sirreālas prasības pret pārējiem ir smieklīgi.

Acīmredzami valstī viss ir kārtībā :)

Temperatūras monitoringa izveide #4

Tātad atkal kāds laiciņš ir pagājis un šis tas ir uztaisīts. Plāni, kā vienmēr, īsti nesakrita ar realitāti. Šajā gadījumā dažas nedēļas pabojāja SD karte, kurai nobruka failu sistēma. Tad nu nācās visu operētājsistēmu reanimēt un visus vajadzīgos rīkus instalēt atpakaļ un jau ir sakrājies sarakstiņš ar lietām, kuras vajadzēs pie uzstādīšanas.

Te var pieminēt labu saitu, kur vienkāršām komandām parādīts, kā uzstādīt web servera komponentes (php, mysql, ftp).
http://www.wikihow.com/Make-a-Raspberry-Pi-Web-Server

Lai uzinstalētu java, nepieciešams palaist šo komandu.

sudo apt-get update && sudo apt-get install oracle-java7-jdk

Vēl papildus var uzinstalēt Pi4j, GPIO rīkus, kuri var noderēt darbā ar portiem. Pirms raut ārā visus vadus, ļoti ieteicams Linux sistēmu korekti katru reizi apstādināt kā tas pierasts jau mums zināmajās datorsistēmās izpildot Shutdown.

sudo shutdown -h now

Tagad esmu kļuvis gudrāks, pēc visām konfigurācijām uztaisīju Secure Digital (SD) kartes kopiju, kura jau vienreiz noderēja, kad sistēma nobruka otro reizi un nācās braukt uz veikalu pēc jaunas SD kartes, lai izbeigtu šo bezgalīgo skriešanu pret vēju. Jāsaka, mūsu veikalos karšu klāsts nav diži liels.

Iegādājos Kingston 16GB karti RD Electronics pa ~12 EUR, jo cenu atšķirība starp 8GB karti bija minimāla un neko citu labāku nopirkt nevarēja. Vismaz būs vieta bekapiem un citiem datiem. To redzēs cik tā labāk kalpos par veco Kingston 8GB Class 10, kuru vairākus gadus iepriekš izmantoju fotoaparātā. Jāsaka, ka Kinston produktu kvalitāte ir kritusies un ieteicams skatīties arī citu zīmolu jomā.

Tā kā bija sakrājies kāds daudzums datu, bija iespēja paanalizēt kļūdas un ko ar šiem datiem darīt. Daudz nācās pavadīt pie aplikācijas un web lapas uzlabošanas, lai dati būtu korekti. Vēl gan priekšā algoritma izveide, lai varētu izveidot vidējo vērtību tabulu visiem sensoriem, lai nejauša nobīde, piemēram, ziemā atverot logu vai uzspīdot saule, netikt izjaukta apkures sistēmas darbība.  Ar bezvadu sensoriem izrādījās liels čakars un uz brītiņu šo būšanu esmu atlicis maliņā.  

Tagadējais grafiks ir šāds, kur ir daži papildinājumi un viens no būtiskākajiem jauninājumiem - granulu atlikums bunkurā. Pietaisīju arī smukāku un lielāku temperatūras rādītāju :)

Līdz šim lielākā problēma bija tāda, ka pie siltāka laika aizvien retāk jāber granulas katlā un pienāk mirklis, kad granulu katls ir tukšs. Pati tvertne ir vienkārša bez jebkādiem pribambasiem - bunkurs, kur ieber aptuveni piecus 30kg maisiņus. 

Tāpēc galvā virmoja idejas, kā varētu konstatēt granulu līmeni. Visprecīzākais būtu svari, bet šādam bunkuram tos piekabināt būtu ļoti sarežģīti un diez vai to vajag. Viens no vienkāršākajiem principiem, kas ienāca prātā, ir mērīt attālumu no bunkura augšas līdz dibenam. Sākumā bija doma likt infrasarkanās gaismas sensoru, bet atteicos no šīs idejas, jo granulu bunkurā ir putekļi, kas jebkuru optisku sensoru piedrazos un ātri izies no ierindas, un sāks rādīt aplamības. 

Tad atradu pietiekami lētu alternatīvu pie mūsu draugiem zviedriem interneta bodē https://www.m.nu/, kas tirgo dažādus Arduino un Raspeberry aksesuārus. Izvēlētais verķis darbojas uz ultraskaņas un patestējot precizitāte ir diezgan laba, kā arī viņam nevajadzētu traucēt tajā atrodošie putekļi. Ja pārāk pieputēs, pietiks izpūst un lieta darīt. Cik sapratu, viņš ir diezgan populārs starp robotu būvētājiem kā navigācijas elements, jo labāk funkcionē ar dažāda izmēra objektiem salīdzinoši ar lāzera stariem vai infrasarkano gaismu.

Jau pēc dažām dienām sekoja prieks par saņemto paciņu. Tāpēc arī izvēlējos vienu no tuvākajiem partneriem, kas tirgo Raspberry aksesuārus. Vismaz šoreiz prece atnāca 4 dienu laikā. Pie mums pa Latviju dažreiz sūtījums ceļo ilgāk. 

Tad nu ķēros klāt pie jauniegūtā sensora uzstādīšanas. Kopumā vadu mudžeklis uz Raspberry palika vēl lielāks. Vēl piekabināju gaismas diodi kā lampiņu, kas rādītu, kurā brīdī startējas aplikācija. Prieks gan bija mazs un lampiņa pēc vienas dienas nosprāga :) Kaut kad atradīšu citu, bet smukāku 

Tā kā negribējās bojāt smuko granulu kasti, urbjot caurumus, tad kārtīgi pielīmēju ar izolācijas lenti sensoru. Sensora masa ir diezgan maza, līdz ar to šim variantam vajadzētu ilgi turēties. Kādreiz būs sensors precīzi pa centru jānoliek.

Vēl nācās pacīnīties, lai pielāgotu programmu šī sensora datu nolasīšanai. Kopumā vēl būs jāpabakstās ar algoritmu, lai attēlotie procenti grafikā atbilstu patiesībai un rādījumi nelēkātu dažādās robežās. Protams, kopumā cipari ir pietiekami objektīvi, bet granulas nav ūdens, kur virsma ir tikai horizontāla. Arī benzīna bākā rādījums nav pilnīgi precīzs. Līdz ar to ir jāveic nelieli pārrēķini, lai ņemtu vērā izveidojošos piltuvi un bunkura formu, kas apakšdaļā sašaurinās. 

Te grafikā var redzēt, ka iebērti 5 maisi un lēnām krītas rādījumi. Pēcāk to visu varēs ielikt patēriņa kalkulatorā ņemot vērā siltuma patēriņu atkarībā no āra temperatūras. Būs jāiesaka Grandeg, lai ši uzlabo savus bunkurus :)