pirmdiena, 2014. gada 24. marts

Valsts iestāžu atrautība no realitātes IT jomā

Tātad izdomāju uzrakstīt par kaut ko citu - mūsu valsts ierēdņiem un kopējo attieksmi. Protams, ka daudzi redzējuši raidījumu "Valstī viss ir kārtībā", kur parodētā veidā atveido dažādas nebūšanas.

Nesen saskāros ar vienu valsts iepirkumu konkursu diezgan palielas IT sistēmas uzturēšanai un tālākai izstrādei. Neminēšu, kas tā par sistēmu un kam tā domāta, bet budžets ir sešciparu skaitlis. Izlasot nolikumu, sajūtas ir divējādas.

No vienas puses gari un plaši aprakstīts, kādas prasības nepieciešamas pretendentiem, kādi dokumenti jāiesniedz un pārējais ūdens. No otras puses lielākā daļa prasību ir juridisks sviests, kuru sastādījis cilvēks, kam no IT jomas galīgi nav sajēgas. It kā sākums daudzsološs - aprakstīta vēlamā komanda, lai varētu veiksmīgi projektu ieviest:

Pretendents nodrošina, ka līguma izpildes grupā tiek nodarbināti vismaz šādi Pretendenta darbinieki:
Projekta vadītājs (informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs);
Izstrādes koordinators;
Sistēmanalītiķis;
Programmētāji (vismaz divi cilvēki);
Testētājs (informācijas sistēmu testētājs);
Klientu konsultants;
Dokumentētājs (tehniskais sekretārs);
Bet tālākais jau ir kādas ierēdņu bezzobainības fantāzijas auglis vai arī pieskaņots kādam konkrētam IT kantorim. Vislielākais murgs šajā visā ir tas, ka speciālistu kvalitātes mērs ir iegūtā izglītība.  Kopš kura laika par programmistu, testētāju, dokumentētāju var strādāt cilvēks ar bakalaura grādu datorzinātnēs? Ierēdņi nav dzirdējuši par pārkvalificēšanos? Jebkurš, kurš ieguvis bakalauru automatizācijā, elektronikā vai jebkurā citā tehniskā jomā, varēs izpildīt minētās prasības. Mums tik daudz to kvalificēto speciālistu, ka jābūt šādam fitram?

   Pretendents nodrošina šādus speciālistus pakalpojuma sniegšanai:
              Projekta vadītājs (informācijas tehnoloģijas projektu vadītājs), kurš atbilst šādām prasībām:
       bakalaura grāds datorzinātnēs, ekonomikā vai vadībzinībās;
       pieredze kā projekta vadītājam vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.
     Izstrādes koordinators, kurš atbilst šādām prasībām:
      bakalaura grāds datorzinātnēs;
    pieredze kā izstrādes koordinatoram vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.
     Sistēmanalītiķis, kurš atbilst šādām prasībām:
        bakalaura grāds datorzinātnēs;
        pieredze kā sistēmu analītiķim vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos  projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.
  Programmētāji (vismaz divi), kuri atbilst šādām prasībām:
        bakalaura grāds datorzinātnēs;
        ar programmētāja pieredzi vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos  projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.
            Testētājs (informācijas sistēmu testētājs), kurš atbilst šādām prasībām:
        augstākā izglītība un starptautiski atzīts testēšanas sertifikāts ISTQB vai līdzvērtīgs;
     pieredzetestētājam vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.
              Klientu konsultants, kurš atbilst šādām prasībām:
        bakalaura grāds datorzinātnēs;
       pieredze kā klientu konsultantam vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.
            Dokumentētājs (tehniskais sekretārs), kurš atbilst šādām prasībām:
        bakalaura grāds datorzinātnēs;
        pieredze kā sistēmas vai lietotāja dokumentācijas izstrādātājam vismaz 2 (divos) līdzvērtīgos projektos IT jomā, atbilstoši 3.2.3.punktā noteiktajām prasībām.
Dīvainākais ir tas, ka saskaroties ar privāto sektoru - gan vietējo, gan ārvalstu, nekad un nekur neesmu dzirdējis prasības pēc speciālistu izglītību. Ir bijušas reizes, ka speciālistiem jābūt atbilstošiem sertifikātiem, lai varētu izpildīt konkrētas prasības vai arī jābūt konkrētai pieredzei X gadu garumā konkrētā jomā. Laikam jau valsts ierēdņi nezina, ka dažādus sertifikātus var iegūt arī ar vidējo izglītību.

Absurds ir tas, ka zem minētiem kritērijiem palien iesācējs, kas pabeidzis bakalauru dažus mēnešus aptaustījis (lasīt: uzrakstījis 3 rindiņas koda) dažus lielus projektus un uzskatāms par pietiekamu speciālistu, lai varētu startēt lielbudžeta projektos. Tur taču nav minēts, ka IT jomā jābūt 3 vai 5 gadus pieredzei. Nez kāpēc prasība pēc vecākiem programmētājiem, sistēmas arhitektiem un citām tiešām nozīmīgām lomām projektā kaut kur palikusi aiz borta.

Vēl dažas interesantas prasības no nolikuma. Kas tie pa cipariem un kāda pirksta izzīsti? Kāpēc citur var piedalīties konkursos firmas, kas iepriekšējā nedēļā izceptas kaut kur ofšorvalstī ar filiāli Latvijā, bet te vajag kantori ar konkrētu apgrozījuma ciparu? Arī projekta finansējums kā mēraukla pieredzei ir neobjektīvs. Acīmredzot šī nolikuma sastādītāji nav redzējuši uzpūstus projektus ar uzpūstiem cipariem, "otkatiem".

   Pretendenta finanšu apgrozījums par trim iepriekšējiem finanšu gadiem, skaitot kopā, ir vismaz EUR 560 000,00 (pieci simti sešdesmit tūkstoši eiro un 00 centi), ieskaitot PVN. Pretendentiem, kuru darbības ilgums ir īsāks par trīs finanšu gadiem, apgrozījumam darbības periodā ir jābūt vismaz EUR 560 000,00 ieskaitot PVN.
   Pretendentam ir pieredze vismaz divu līdzvērtīgu projektu realizācijā (par līdzvērtīgiem projektiem uzskatāmi projekti, kuros projekta kopējais finanšu apjoms pārsniedz EUR 200 000 (bez PVN) un, kuros ir veikta Izpildu lietu reģistram līdzvērtīga apjoma, tīmekļa programmatūras, papildinājumu izstrāde un uzturēšana, izmantojot Microsoft SQL vai citas līdzvērtīgas datu bāzes).
Un te pati galvenā prasība pretendentam, kas noformulēta vienā teikumā. Nu ļoti izsmeļoši, tikai nekādā kontekstā ar n-tajiem speciālistiem, budžetiem, pieredzi :)

Pretendentam ir pieredze informācijas sistēmu izstrādē.

Vēl interesantāka ir darbinieku izvēle valsts struktūrās un atalgojums. Kaut kur pirms dažiem gadiem mainīju darba vietu un vienā zināmā portālā kāds ierēdnis reklamējās ar darba piedāvājumu. Kā vienmēr, algas cipars netika minēts, lai, kā sacīt jāsaka, nebūtu jābojā gaiss ar nelabām diskusijām. Tur vajadzēja .NET programmistu ar obligātu prasību pēc augstākās izglītības un vairāku gadu pieredzi dažādās tehnoloģijās.  Kā papildprasība bija pieredze dažādas dokumentācijas rakstīšanā. Man žoklis atkārās, ka par šo darbu tika solīts 350-400 Ls uz rokas pēc nodokļu nomaksas. Protams, neko neteicu un no šī piedāvājuma atteicos, jo privātā kantorī strādājot par konsultantu IT kantorī var saņemt tik pat un vēl vairāk, kur izaugsmes iespējas bija daudz lielākas. Jāpiezīmē, ka normāls programmists saņem vismaz 700 Ls jeb 1000 EUR pēc nodokļu nomaksas, līdz ar to es nepazīstu nevienu, kas vēlētos šādu darbu darīt par tādu neadekvātu samaksu. Neredzu arī pa ielu staigājam programmistus bezdarbniekus, kas sūdzētos par darba trūkumu.

No vienas puses loģiski, ka par zemu samaksu valsts iestādēs neviens neraujas stādāt, bet uzstādīt kaut kādās sirreālas prasības pret pārējiem ir smieklīgi.

Acīmredzami valstī viss ir kārtībā :)





Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru