Temperatūras monitoringa izveide #4

Tātad atkal kāds laiciņš ir pagājis un šis tas ir uztaisīts. Plāni, kā vienmēr, īsti nesakrita ar realitāti. Šajā gadījumā dažas nedēļas pabojāja SD karte, kurai nobruka failu sistēma. Tad nu nācās visu operētājsistēmu reanimēt un visus vajadzīgos rīkus instalēt atpakaļ un jau ir sakrājies sarakstiņš ar lietām, kuras vajadzēs pie uzstādīšanas.

Te var pieminēt labu saitu, kur vienkāršām komandām parādīts, kā uzstādīt web servera komponentes (php, mysql, ftp).
http://www.wikihow.com/Make-a-Raspberry-Pi-Web-Server

Lai uzinstalētu java, nepieciešams palaist šo komandu.

sudo apt-get update && sudo apt-get install oracle-java7-jdk

Vēl papildus var uzinstalēt Pi4j, GPIO rīkus, kuri var noderēt darbā ar portiem. Pirms raut ārā visus vadus, ļoti ieteicams Linux sistēmu korekti katru reizi apstādināt kā tas pierasts jau mums zināmajās datorsistēmās izpildot Shutdown.

sudo shutdown -h now

Tagad esmu kļuvis gudrāks, pēc visām konfigurācijām uztaisīju Secure Digital (SD) kartes kopiju, kura jau vienreiz noderēja, kad sistēma nobruka otro reizi un nācās braukt uz veikalu pēc jaunas SD kartes, lai izbeigtu šo bezgalīgo skriešanu pret vēju. Jāsaka, mūsu veikalos karšu klāsts nav diži liels.

Iegādājos Kingston 16GB karti RD Electronics pa ~12 EUR, jo cenu atšķirība starp 8GB karti bija minimāla un neko citu labāku nopirkt nevarēja. Vismaz būs vieta bekapiem un citiem datiem. To redzēs cik tā labāk kalpos par veco Kingston 8GB Class 10, kuru vairākus gadus iepriekš izmantoju fotoaparātā. Jāsaka, ka Kinston produktu kvalitāte ir kritusies un ieteicams skatīties arī citu zīmolu jomā.

Tā kā bija sakrājies kāds daudzums datu, bija iespēja paanalizēt kļūdas un ko ar šiem datiem darīt. Daudz nācās pavadīt pie aplikācijas un web lapas uzlabošanas, lai dati būtu korekti. Vēl gan priekšā algoritma izveide, lai varētu izveidot vidējo vērtību tabulu visiem sensoriem, lai nejauša nobīde, piemēram, ziemā atverot logu vai uzspīdot saule, netikt izjaukta apkures sistēmas darbība.  Ar bezvadu sensoriem izrādījās liels čakars un uz brītiņu šo būšanu esmu atlicis maliņā.  

Tagadējais grafiks ir šāds, kur ir daži papildinājumi un viens no būtiskākajiem jauninājumiem - granulu atlikums bunkurā. Pietaisīju arī smukāku un lielāku temperatūras rādītāju :)

Līdz šim lielākā problēma bija tāda, ka pie siltāka laika aizvien retāk jāber granulas katlā un pienāk mirklis, kad granulu katls ir tukšs. Pati tvertne ir vienkārša bez jebkādiem pribambasiem - bunkurs, kur ieber aptuveni piecus 30kg maisiņus. 

Tāpēc galvā virmoja idejas, kā varētu konstatēt granulu līmeni. Visprecīzākais būtu svari, bet šādam bunkuram tos piekabināt būtu ļoti sarežģīti un diez vai to vajag. Viens no vienkāršākajiem principiem, kas ienāca prātā, ir mērīt attālumu no bunkura augšas līdz dibenam. Sākumā bija doma likt infrasarkanās gaismas sensoru, bet atteicos no šīs idejas, jo granulu bunkurā ir putekļi, kas jebkuru optisku sensoru piedrazos un ātri izies no ierindas, un sāks rādīt aplamības. 

Tad atradu pietiekami lētu alternatīvu pie mūsu draugiem zviedriem interneta bodē https://www.m.nu/, kas tirgo dažādus Arduino un Raspeberry aksesuārus. Izvēlētais verķis darbojas uz ultraskaņas un patestējot precizitāte ir diezgan laba, kā arī viņam nevajadzētu traucēt tajā atrodošie putekļi. Ja pārāk pieputēs, pietiks izpūst un lieta darīt. Cik sapratu, viņš ir diezgan populārs starp robotu būvētājiem kā navigācijas elements, jo labāk funkcionē ar dažāda izmēra objektiem salīdzinoši ar lāzera stariem vai infrasarkano gaismu.

Jau pēc dažām dienām sekoja prieks par saņemto paciņu. Tāpēc arī izvēlējos vienu no tuvākajiem partneriem, kas tirgo Raspberry aksesuārus. Vismaz šoreiz prece atnāca 4 dienu laikā. Pie mums pa Latviju dažreiz sūtījums ceļo ilgāk. 

Tad nu ķēros klāt pie jauniegūtā sensora uzstādīšanas. Kopumā vadu mudžeklis uz Raspberry palika vēl lielāks. Vēl piekabināju gaismas diodi kā lampiņu, kas rādītu, kurā brīdī startējas aplikācija. Prieks gan bija mazs un lampiņa pēc vienas dienas nosprāga :) Kaut kad atradīšu citu, bet smukāku 

Tā kā negribējās bojāt smuko granulu kasti, urbjot caurumus, tad kārtīgi pielīmēju ar izolācijas lenti sensoru. Sensora masa ir diezgan maza, līdz ar to šim variantam vajadzētu ilgi turēties. Kādreiz būs sensors precīzi pa centru jānoliek.

Vēl nācās pacīnīties, lai pielāgotu programmu šī sensora datu nolasīšanai. Kopumā vēl būs jāpabakstās ar algoritmu, lai attēlotie procenti grafikā atbilstu patiesībai un rādījumi nelēkātu dažādās robežās. Protams, kopumā cipari ir pietiekami objektīvi, bet granulas nav ūdens, kur virsma ir tikai horizontāla. Arī benzīna bākā rādījums nav pilnīgi precīzs. Līdz ar to ir jāveic nelieli pārrēķini, lai ņemtu vērā izveidojošos piltuvi un bunkura formu, kas apakšdaļā sašaurinās. 

Te grafikā var redzēt, ka iebērti 5 maisi un lēnām krītas rādījumi. Pēcāk to visu varēs ielikt patēriņa kalkulatorā ņemot vērā siltuma patēriņu atkarībā no āra temperatūras. Būs jāiesaka Grandeg, lai ši uzlabo savus bunkurus :)