Pats nolēmu dārza darbiem ķerties klāt jau martā, kad vispirms tika nokopta visa teritorija, apzāģēti daži koki. Tā kā bija apnicis ēst vienus un tos pašus plastmasas Nīderlandes vai Spānijas tomātus un gurķus, tad tika pieņemts lēmums uzsliet nelielu siltumnīcu. Tā pašlaik švaki ar dažādiem instrumentiem un kokmateriāliem, izdomāju, labākais variants būtu pasūtīt pusgatavu 2x4m siltumnīcu no kokadarbi.lv, kuru var pats uzsliet. Tā kā rokas neaug no pakaļas, tad salikt nebija problēma. Pa marta īsajiem vakariem nedēļas laikā sanāca uzcelt.
Kā jau atceramies, nedaudz pavasari patramdīja negaidīts sniegs :)
Galu galā sanāca šitāda būda. It kā virmoja domas, ka varētu uzlikt polikarbonātu plēves vietā, bet šāda izmēra siltumnīcai bez 200EUR nekas jēdzīgs nesanāk salīdzinot ar plēvi, kas izmaksāja ap 20 EUR. Nav grūti parēķināt, ka siltumnīca ātrāk sapūs, nekā sagaidīs atmaksāšanos. Protams, polikarbonāta siltumnīca būtu vizuāli pievilcīgāka. Arī tik raiti negāja ar tomātiem un gurķiem, jo pie nesenās lielās salnas tie aizgāja postā un nāksies dēstīt no jauna, bet no kļūdām jāmācās.
Tā kā iepriekšējā gadā vairāk bija jākoncentrējas uz iekšdarbiem, mēbelēm, apkurei, tad šogad sabrieda mega plāns uzlabot ārpusi. Pirmām kārtām tika sastādīt kociņi. Kā jau latvietis praktiskais sabakstīju ēdamas lietas - ķiršus, ābeles, plūmes, lai nav jāskraida pa tirgiem un jāpērk par bargu naudu atkal no Spānijas vai no kādas citas eksotiskas valsts atnākušas puspuvušus labumus (vai arī plastmasas). Laiks rādīs, kas no tā visa izaugs. Pārdevēja teica, ka būšot garšīgi :)
Komplektā ar māju bija zeme, kas nav līdzināta 100 gadus un zālāju klāja kaut kādas izbijušas tupeņu vai vells sazin kādas dobes. Iepriekšējā gadā izmēģināju variantu - uzrakt, izlasīt nezāles un nolīdzināt, bet šāds plāns izgāzās kā veca sēta. Smilšainā un putekļainā zeme nekādīgi negribēja izlīdzināties un vietā palika neauglīgs tuksnesis, kurā saviesās viss kas cits, izņemot zāli. Tāpēc tika nolemts pasūtīt melnzemi un tad rakt. Zeme izmaksāja 95 EUR par 8 kubikmetriem.
Tie kas ir darbojušies ar zemes līdzināšanu, zina, kāds tas ir čakars. Tradicionāli priekš zāliena nepieciešams lietot sijāto melnzemi, kas ir pietiekami dārga - ~230 EUR par 16m3. Tā kā bija plānots stādīt kociņus, ierīkot greznumdobi, zeme siltumnīcai arī bija vajadzīga, tad izvēlēta kūdrveidīga zeme no kaut kāda purva vai kādas citas ūdenstilpnes. Sijātā orientēta uz zālienu.
Lai ietaupītu zemi, tika nolemts augstākās vietās nocirpt virskārtu un sabērt bedrēs. Protams, katorga tā sanāca ne pa jokam un nākamā dienā muguras sāpes bija garantētas :)
Pēc tam, kad viss bija nolīdzināts un norullēts, varēja sākt bērt zemi virsū. Starp citu ar rulli arī bija vesels stāsts, jo aprīļa mēnesī, kad citus gadus vēl pļavas klāja sniegs, tie bija pieejami mazā skaitā, turklāt vienā bodē gandrīz brāķi nopirku un bija jāaizbrauc līdz otram pilsētas galam, lai atkal paņemtu pēdējo eksemplāru. Lai dabūtu maksimālu lielu svaru un rullēšanas efektivitāti, bija jābrauc uz mežu pēc sausām jūras smiltīm un jāpieber pilns. Protams, internetā var pasūtīt divreiz dārgākus firmīgos ruļļus, kurus piemājas dārzam nevajag. Nomāt var tad, ja doma ir padarboties tikai dažas dienas, bet ne ņemties veselu vasaru.
Tad pienāca nākamais smagais etaps - zemes bēršana. Tas tikai izskatās viegli. Manā gadījumā bēru kādu 2-5cm kārtu, bet pie nopietnas līdzināšanas tur nepieciešams 10-15cm, kas darbu stipri sarežģī.
No visādiem citādiem uzkopšanas darbiem bija sakrājušies akmeņi, kuri tika veiksmīgi tika pielietoti dobes izveidei. Protams, akmeņiem ir vairāk dekoratīva nevis funkcionāla nozīme, jo zeme birst garām un lielu sētu neuzsliesi bez cementa palīdzības.
Ja runā, par galarezultātu, tad jāgaida vēl kāds mēnesis, lai viss mellums ar apsēto zāli apaugs. Pagaidām ar ieilgušo sausumu zaļums īsti nerodas. Laistīšana arī tāda simboliska, jo pretējā gadījumā kādam visu laiku būtu jāsēž klāt un jāpārvieto laistīšanas ierīce, jo automātiskās laistīšanas sistēmas nav tik viegli izveidot. Arī ūdens sūkņa darbināšana maksā naudu.
Daudzi no mums arī ņēma dalību lielajā talkā, kur šogad tika iekārta bērnu rotaļu laukuma vieta. Kā jau meža ciemam pienākas, arī pats laukums bija vistiešākā veidā mežā sūnās. Pēc padarīta darba vienmēr ir svētīgi izbaudīt kārtīgu benzpirēna devu nokvēpināta šašlika veidā.
Nobeigumam tika nokrāsoti aprūsējoši nestandarta drāšu žoga stabiņi. Uzreiz frišāks skats, lai visi stabiņi būtu vienādi zaļi :)
Tā kā neesmu speciālists krāsās, tad izvēlējos kaut kādu, kas pēc krāsas atbilda tradicionālam žogu krāsojumam.
Šīs vasaras darba kārtībā tagad ir mājas terases pārbūve, lai atkal nebūtu jākaro ar skudrām un vizuāli un funkcionāli sakārtotu fasādes priekšu. Kā jau lieliem darbiem, jāsagādā materiāli un jānopelna nauda. Ar pēdējo parasti iet grūtāk :)
Savukārt apkures projekts tiks pacelts vasarā, tad tiks palaisti darbībā releji. Sakarā ar dārza darbiem un finansējuma aizplūšanu iepriekšminētos virzienos, netika iepirkts automātiskais vārsts un līdz ar to izpalika ieplānotā apkures regulēšana, kas ļoti tagad būtu noderējusi, jo kadru dienu jānodarbojas ar sistēmas regulēšanu, lai nebūtu jāsalst vai jācepas. Toties ir dati par to, cik bieži un pie kādām temperatūrām apkures katls darbojas atkarībā no āra apstākļiem, kas savukārt noderēs pēcāk.
Lai nāk vasara!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru